Stratēģija dzīvnieku veselības jomā Eiropas Savienībā 2007.-2013. gadam
Biodrošība ir neatņemama daļa no Stratēģijas dzīvnieku veselības jomā Eiropas Savienībā 2007.-2013. gadam, kura veido pamatu ES dzīvnieku veselības un labturības pasākumiem tajā laika periodā.
Ņemot vērā nopietnu slimību uzliesmojumu potenciāli postošo ietekmi uz lauksaimniekiem, sabiedrību un ekonomiku, stratēģija 2007.-2013. gadam balstās uz principa „profilakse ir labāka nekā ārstēšana”. Tās mērķis ir pievērst lielāku uzmanību profilaktiskajiem pasākumiem, slimību uzraudzībai, kontrolei un izpētei, lai samazinātu dzīvnieku slimību izplatību un maksimāli samazinātu slimību uzliesmojumu ietekmi.
Biodrošība lauku saimniecības līmenī
Stratēģija rosina dzīvnieku īpašniekus, tostarp – tos, kuriem lopkopība ir hobijs, ieviest efektīvus biodrošības pasākumus lauku saimniecībās. Tomēr, tā kā daži bīstami patogēni var viegli izplatīties no vienas lauku saimniecības uz citu, stratēģija mudina veidot kolektīvu pieeju profilakses un biodrošības jautājumu risināšanai.
Turklāt, saskaņā ar Dzīvnieku veselības stratēģiju, efektīvi biodrošības pasākumi lauku saimniecībā būs nozīmīgs kritērijs zonu noteikšanas un nodalīšanas procedūrās slimību kontroles un/vai tirdzniecības nolūkā. Slimību neskartas vietas statuss, biodrošības pasākumi, dzīvnieku labturības pasākumi un veterinārā kontrole arī būs iespējami veidi, kā novērtēt īpašumus un atbalstīt atbildības un izmaksu dalīšanas shēmu izstrādi.
Biodrošība uz robežām
Saskaņā ar Stratēģiju dzīvnieku veselības jomā Eiropas Savienībā 2007.-2013. gadam būtiskākais izaicinājums ir robežu biodrošības uzlabošana, nopietni nekavējot cilvēku un lauksaimniecības preču pārrobežu kustību. Dzīvnieku izcelsmes produktu vai dzīvu dzīvnieku komerciāliem sūtījumiem ir jāatbilst vairākām prasībām, pirms drīkst atļaut to importēšanu ES. ES veterinārārsti robežpārbaudes punktos pārbauda, vai šīs prasības ir izpildītas.
Veterinārārstiem un muitas ierēdņiem ir jāsadarbojas robežpārbaudes punktos un tajos ES ieejas punktos, kur var tikt nelegāli ievestas preces vai dzīvnieki. Stratēģijā ir norādīts, ka dažās attīstības valstīs var būt grūti panākt atbilstību ES standartiem un līdz ar to – iesaistīties tirdzniecībā. Tādēļ ES mērķis ir veidot ilgstošas iniciatīvas un uzlabot sadarbību ar trešām valstīm, sniedzot tām tehnisku palīdzību, lai palīdzētu tām panākt atbilstību ES dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz importu un lai palīdzētu apkarot eksotiskas slimības to izcelsmes vietā.
Būtisks stratēģijas mērķis ir informēt ceļotājus par ierobežojumiem un viņu atbildību, lai nodrošinātu proporcionālu tiesību aktu ieviešanu un lai optimizētu to aģentūru/pakalpojumu koordināciju, kuras regulē importu (muita/veterinārie dienesti).